20 Augusts 2018
76.82 0.90 1.14
ABLV Bank Eiropas Savienības Tiesā prasa izvērtēt Eiropas Centrālās bankas un Vienotā noregulējuma valdes lēmumus

ABLV Bank Eiropas Savienības Tiesā prasa izvērtēt Eiropas Centrālās bankas un Vienotā noregulējuma valdes lēmumus

07 Maijs 2018

ABLV Bank un tās lielākie akcionāri šā gada 3.maijā Eiropas Savienības Tiesā iesnieguši pieteikumu, kurā lūdz izvērtēt Eiropas Centrālās bankas (ECB) un Vienotā noregulējuma valdes (VNV) 23.februārī pieņemtos lēmumus, kas piespieda bankas akcionārus pieņemt lēmumu par bankas likvidāciju.

Banka uzsver, ka iesniegumi tiesai neaptur lēmumu par likvidāciju, taču prasības iesniegšana ir būtiska bankas, tās darbinieku un partneru reputācijai, kā arī iespējamo zaudējumu pieprasīšanai, ja tiesas lēmums bankai un tās akcionāriem būs labvēlīgs.

Eiropas tiesas izvērtējums ir svarīgs arī skaidrībai par tiesisko regulējumu, jo īpaši pēc tam, kad ECB un VNV lēmumus jau asi kritizējusi Luksemburgas komerctiesa. Arī Vienotā noregulējuma valdes pārstāvja komentāri Eiropas Parlamenta sēdē norādīja, ka šī institūcija pieļauj, ka tās lēmums, iespējams, bija balstīts uz kļūdainu tiesiskās pozīcijas izpratni.

ABLV bankas advokāti komentē: “Ir virkne būtisku jautājumu, par kuriem tikai Eiropas tiesa var sniegt autoritatīvu viedokli. Tiesas viedoklis par šiem jautājumiem būs noderīgs visiem iesaistītajiem, neapšaubāmi to novērtēs arī Eiropas Centrālā banka un Vienotā noregulējuma valde.”

Kā norāda ABLV, šajā lietā ir neatbildēts jautājums, vai VNV un ECB drīkstēja lemt, ka bankai jātiek likvidētai saskaņā ar tās nacionālo likumdošanu. Pat VNV pārstāvis pēc ļoti kritiska Luksemburgas komerctiesas sprieduma atzina, ka Vienotā noregulējuma valde varētu būt kļūdījusies un, ka šādu lēmumu drīkst pieņemt tikai nacionālās iestādes un tiesas. Turklāt, gan Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), gan Latvijas Finanšu ministrija atzinušas, ka likvidācija varēja būt tikai viena no alternatīvām.

Vēl viens būtisks tiesai izvērtējams jautājums ir, vai ECB un VNV sniedza pamatotu vērtējumu par bankas finanšu situāciju. Luksemburgas komerctiesa jau ir asi noraidījusi ECB un VNV vērtējumu šajā jautājumā. Arī ECB un VNV pašas nav kritizējušas ne ABLV kapitalizāciju, ne tās augsto ienesīgumu. Tās tikai izdarīja pieņēmumu par iespējamām likviditātes problēmām paredzamā nākotnē. Attiecībā uz ABLV Luksemburgas meitas banku Luksemburgas komerctiesa to nosauca par “tīru spekulāciju” bez faktiska pamatojuma.

Ir arī būtiski, ka ECB un VNV nav balstījušas savus lēmumus uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas apsvērumiem. FKTK priekšsēdētājs komentēja, ka no FKTK viedokļa FinCEN priekšlikumā nebija jaunas informācijas, kas nebūtu bijusi FKTK rīcībā, un šie jautājumi jau tika risināti ar uzlabojošiem pasākumiem, par kuriem ABLV un regulators bija vienojušies.

ABLV iesniegumā tiesai uzsvērts: “ABLV un tās Luksemburgas meitas banka nedz bija zaudējušas likviditāti, nedz tām draudēja likviditātes zaudēšana paredzamā nākotnē. ABLV un tās Luksemburgas meitas bankas finanšu stāvoklis bija ārkārtīgi stabils gan kapitalizācijas un ienesīguma, gan, jo īpaši, likviditātes ziņā. ABLV tikai saskārās ar īslaicīgiem kavējumiem piekļuvē daļai no saviem likvīdajiem aktīviem, ko izraisīja Eiropas regulatora nespēja nodrošināt skaidrību par savu pozīciju pēc ASV Finanšu ministrijas institūcijas FinCEN publicētā priekšlikuma.”

Viena no problēmām šajā kontekstā bija ECB nepietiekama un tūlītēja reakcija laikā, kad Latvijas Bankas prezidents, kas ir arī ECB Padomes loceklis, paziņoja, ka nevienam (pat ne Latvijas Bankai) pēc FinCEN priekšlikuma publicēšanas nav atļauts veikt darījumus ar ABLV. Neviens neapšauba, ka šis ECB Padomes locekļa apgalvojums bija klaji nepatiess. Un tomēr ECB uz šo Eiropas Centrālās bankas Padomes locekļa rupji maldinošo izteikumu nereaģēja pietiekami un savlaicīgi. ECB neatbilstošā un nepietiekamā reakcija bija viens no iemesliem, kāpēc tika kavēti ABLV veiktie darījumi.

Eiropas institūcijas nebija gatavas īpašajai situācijai, kas radās FinCEN publicētā priekšlikuma dēļ. Tas ietvēra arī pārpratumus par tiesisko pozīciju, tāpēc labākais un būtībā vienīgais veids kā iegūt skaidrību par to, ir Eiropas tiesas izvērtējums, uzskata ABLV.

Advokāti no “DLA Piper” Vācijas biroja ABLV bankas un tās divu lielāko akcionāru vārdā kopumā iesnieguši četrus pieteikumus – divus pret Eiropas Centrālo banku un divus pret Vienoto Noregulējuma valdi, kas ir Eiropas Savienības institūcija, kas šādās situācijās lemj par iespējamo noregulējumu attiecībā uz kredītiestādēm. Pieteikumos minēti vairāki iespējamie pārkāpumi, ko varētu būt izdarījušas Eiropas Centrālā banka un Vienotā Noregulējuma valde. Tie aptver pilnvaru pārsniegšanu, samērīguma un vienādas attieksmes neievērošanu, kā arī citus pārkāpumus, un uzskaita virkni nopietnu iebildumu pret veidu, kādā tika pieņemts lēmums par to, vai banka bija vai varēja nonākt finanšu grūtībās (failing or likely to fail).

Materiāla avots: ABLV

LASĪT VAIRĀK

Lasi ziņas savā e-pastā

Speciālie piedāvājumi