19 Novembris 2018
74.90 0.88 1.13
Vidējā darba alga Latvijā pirmo reizi pārsniedz 1000 eiro

Vidējā darba alga Latvijā pirmo reizi pārsniedz 1000 eiro

29 Augusts 2018

Šī gada otrajā ceturksnī vidējā darba samaksa Latvijā pirmo reizi pārsniegusi 1000 eiro un salīdzinājumā ar pērnā gada otro ceturksni vidējais darba samaksa Latvijā augusi par 8,4%, sasniedzot 1004 eiro pirms nodokļu nomaksas. Šis ir straujākais darba algu pieaugums pēdējos desmit gados un pēc manām prognozēm vidēja darba alga Latvijā šogad varētu palielināties par aptuveni 8,5%. Spēcīgs darba algu kāpums šobrīd vērojams arī pārējās Baltijas valstīs un Igaunijā vidējā darba alga jau pietuvojusies 1400 eiro. Līdz ar darbaspējas vecumā esošo iedzīvotāju skaita mazināšanos un stabilo ekonomikas izaugsmi, šobrīd nav pamata domāt, ka tuvākajā laikā darba algu kāpums Latvijā varētu bremzēties un arī nākamgad darba algas Latvijā varētu augt par 6-8%.

Spēcīgs algu kāpums šobrīd vērojams gandrīz visās tautsaimniecības nozarēs un arī otrajā ceturksnī turpinājās jau ilgāku laiku vērojama tendence, ka algas zemāk atalgotajās nozarēs algu aug straujāk, kā augstāk atalgotajās nozarēs. Visstraujākais darbu algu kāpums otrajā ceturksnī fiksēts veselības aprūpē, kā arī viesnīcu un restorānu nozarēs, kur vidējā alga augusi par attiecīgi 15,3% un 11,8%. Papildus tam darba algu kāpums otrajā ceturksnī pārsniedzis 10% arī rūpniecībā un lauksaimniecībā, savukārt vislēnāk algas augušas finanšu nozarē.

Pašreizējā situācija darba tirgū ir ļoti labvēlīga darba ņēmējam, taču straujais algu kāpums tuvākajos gados var radīt arī problēmas ekonomikā. No mūsu Citadele Index uzņēmēju aptaujām redzam, ka algas šobrīd aug divas reizes straujāk nekā uzņēmēji tās plāno celt un šogad tikai aptuveni 10% no uzņēmējiem ir plānojuši algas celt par vairāk nekā 5%. Algu kāpums šobrīd apsteidz ekonomikas kopējo attīstība un ne visi uzņēmēji to spēj atļauties, tādēļ ir spiesti mazināt savu peļņu vai celt cenas patērētājiem. Vidējā termiņā tas nav ilgtspējīgi un apdraud mūsu uzņēmēju konkurētspēju. Mūsu aptaujās jau vairāk nekā 20% no uzņēmējiem atzīst, ka algu kāpums apdraud viņu uzņēmumu darbību.

Vienlaikus Latvijas ekonomika šobrīd ir pietiekami sabalansēta, tādēļ tūlītēju ekonomikas pārkaršanas risku Latvijā nav. Straujš algu kāpums šobrīd vērojams visā Austrumeiropas reģionā, kur bezdarbs vidēji jau ir samazinājies zem 6% un viss reģions sāk saskarties ar darbinieku trūkums. Faktiski pēdējo 20-30 gadu ekonomikas izaugsmes modelis, ar ārvalstu investīcijas piesaisti un salīdzinoši lētā brīvā darbaspēku nodarbināšanu sevi sāk izsmelt. Šīs tendences tuvākajā laikā nemainīsies un darbaspēka pieejamība, kā arī izmaksas kļūs par ekonomiskās politikas dienaskārtības galveno jautājumu arī Latvijā. Mazāk efektīviem uzņēmumiem vai nozarēm, kuru konkurētspējas priekšrocība ir zemas algas, tas var kļūt eksistenciālu jautājumu, lai gan Latvijā joprojām ir augstākais bezdarba līmenis Austrumeiropā, tādēļ zināmas rezerves darba tirgū vēl ir.

Papildus tam darbinieku trūkumu darba tirgū var risināt vairāk tajā iesaistot cilvēkus ar daļēju darba nespēju, skolēnus un studentus, kā arī pensijas un pirmspensijas vecuma cilvēkus. Tāpat nozarēs, kuru atalgojums ir virs vidējā ekonomikā, varam cerēt arī uz kaut kādu reemigrāciju, jo pēc ekonomiskajiem rādītājiem tuvojamies brīdim, kad Igaunijā atbraukušo skaits līdzsvarojās ar aizbraukušo skaitu. Taču šie ir tikai daļēji risinājumi un man ir grūti iedomāties, ka bez fundamentālas pārejas uz zināšanās balstītu ekonomikas attīstības modeli Latvija spēs sasniegt Eiropas vai Rietumeiropas atalgojuma un dzīves līmeni. Diemžēl pie tik zema ieguldījumu apjoma zinātnē un pētniecībā kā pašlaik tas šķiet maz ticams, un tādēļ sasniedzot noteiktu dzīves līmeni mūsu konverģence uz Eiropas līmeni var arī apstāties.

Materiāla avots: Citadele

LASĪT VAIRĀK

Lasi ziņas savā e-pastā

Speciālie piedāvājumi